kaut kas garlaicīgs

Labrīt piektdienas dienā. kārtēja darba nedēļa nu ir galā un var mēģinā visus galus savilkt kopā. Šorīt gribēju jums izstāstīt ko saistītu ar sevi,  tas ir, tādas kā personīgas pārdomas par transportu. tā kā tagad jau 4 nedēļas aktīvi lietoju sabiedrisko transportu ik dienu, ir izveidojies kokrēts viedoklis par šo tēmu. tas ir tāds ne pozitīvs, ne negatīvs. ir jau tā, ka sanāk lētāk nekā braukt ar personīgo transportu. taču nu teikšu atklāti, ka man nepatīk tas sabiedrības slānis, kurš pārsvarā uzturas autoostās un arī busos. un tad nu aizdomājos atkal par to savu mašīnu. un atkal, atkal atduros pie finaciālā stāvokļa. taču arī to varētu risinā ilgākā laika posmā. piemēram, labs bija vakardienas notikums mikroautousā uz Dobeli, kad man priekšā sēdošā jaunkundze paziņoja, ka man ir jāpagriež klusāk mans pleijeris. īsti nesapratis kāpēc, tā paskaļi noteicu “Jesus”(angliskā mēlē) un paklausiju. tas lika aizdomāties, kāpēc gan kādam ir mani jāierobežo, ja es jau tā norobežojos nu visiem citiem? ar kādām tiesībām? tā diezgan stulbi sanāk. nu, ok, varbūt man patīk dažbrīd kausīties mūziku nu ne tik skaļi, ka asiņo ausis, bet nu paskaļāk. tomēr tāpēc jau man ir pleijeris, lai netraucētu citus. vēl traucē. šāda lieta manī rada neapmierinājumu un arī tieši tāpēc jau kārtējo reizi gribās domāt par tās mašīnas legalizešanu un savešanu lārtībā! nemaz nerunājot par to lieki izšķiesto laiku gaidot kādu busu autoostās!

Kalējs no Metrum.lv Jelgavā

TV

kā jau katru dienu ierasts, pārnaķot no darba pavērto nedaudz TV. laikam jau ir tā, ka to lietu tik ļoti nemīlu, un tādēļ man pašam mnājaš ir tikai 5 latviešu vietējie kanāli un nava nekādu satelītu vai kabeļu. aktuāla problēma ir tā, ka nu galīgi nava nekā ko skatīties. manai vecuma vai gaumes auditorijai netiek nekas piedāvāts, taču diezgan uzkrītoša ir tāda monotona un vienmuļa “mājsaimnieču” programma.

otra lieta ir tāda, ka lai arī šodien sākas tas krievu buržuju festivāls “Jaunais Vilnis”, TV tiešraidē ātrāk sākas daudz sakarīgāka un interesantāka, taču arī varbūt ne tā pati labākā, 1. starptautiskā koru festivāla “Mūzikas iedvesmas lauks” atklāšana! tas mazliet iepriecina mani, varbūt diezgan nepamatoti un neizskaidrojami. bet manuprāt tas ir tā nu atzīmēšanas vērts.

Par plānoto “Mēneša CD” sadaļu

Šodien liekas būs saķengāta diena. tāpēc paskatīšos nākotnē. apskatīsim nedaduz tādus nākotnes plānus. pirmais kas saistībā tieši ar blogu ir tāds, ka es domāju izveidot sadaļu “Mēneša CD”. sākšu kaut nedaudz cīnieties ar pirātismu un tagad katru mēnesi domāju iegādāties kādu CD. kaut arī iekš LV tie vēl ir samērā padārgi, taču centīšos savos līdzekļos atlicināts kādus 4 – 10 Ls par CD. skaidri zinu, ka daudzi vairs tādu lietu kā CD atskaņotājs neizmanto, tikai atskaņo mūziku no PC, taču esmu sapratis, ka no PC skaņa ir sliktāka nekā no CD, tas tā kā būtu tiakai loģiski. par to tā neizplūdīsim, ja kādam ir kas sakāms, vai viedoklis no personiskās pieredzes tad komentāros, lūdzu.

 Kalējs no Metrum.lv ofisa Jelgavā

nekas

darbā pavadot garlaikotās stundas vienkārši sēžot krēslā un skatoties kas notiek birojā rodas daudz lietu par ko skricelēt, bet tad kad jau vajag  vakarā rakstīt tad gan sanāk gaužām maz un idejhu tik pat kā nava! tagad arī jau vakars vēls un nesas tik un gultu, kādu iemidzinošu CD un ģitārspēli vēl kādas pāris stundas. tā kā gudrās domas’mēģināšu rītā piefiksēt. pagaidām visiem iesaku mazāk laika pavadīt ārā tajā cepeklī bet viarāk pavadīt kondicionētā telpā. lai nenosauļos un nedabūtu saules dūrienu!  

Avrilas nedienas

ieslēdzot savu interneta pārlūkprogrammu Mozilla Firefox atveras mana mājas lapa ultimate guitar un tur es izlasu ziņu, kas manī izraisa izbrīnu. tātad, tā kādreiz mazā, blondā skeiteru meitenīte Avrila L. no Kanādas apvainota plaģiātismā. nu neticās no virsrakstā rakstītā, bet kā beigās izrādās, ka šo dziesmu nemaz nav viņa pati rakstījusi, bet gan kāds tur viņas dziesmu rakstītājs. cik nu pats atceros, tad senāk viņa pati visas dziesmas rakstīja. kha nu jā, pierādījums, ka nauda, slava, lieli kontrakti ar ierakstu kompānijām sabojā kaut cik klausāmo tīņu mūziku un ne tikai to vien bet daudzas labas lietas. un to izdara arī MTV. tātad, atgiežoties pie tās tiesu lietas, Avrila ir iesūdzēta par to jaunāko un komerciālāko dziesmu “Girlfriend”. šī dziesma tiek uzskatīta par kādu nedzirdētu kanādiešu (?) The Rubinoos dziesmas “I Wanna Be Your Boyfriend” pakaļdarinājumu. Personīgi es tur nekādas lielās līdzības nesaskatīju, izņemot varbūt pāris teksta rindiņas un kādu ritmiskāk līdzīgi izdziedātu frāzi. tik tiešām neuzskatu, ka tā vajadzētu uztraukties. Visdrīzāk pie vainas atkal ir kādi nolādētie producenti, dziesmu autori, lielo īerakstu kompāniju cilvēki, kas liek māksliniekam darīt to ko viņi īsti negrib. tad nu jums piedāvāju noskatīties iekš visu varenā youtube.com pāris video ar Avrilu L.

tātad Avrila jaunībā 

un tagad salīdzināšanai: Avrilas dziesma “Girlfriend”

viņas apsūdzētāju The Rubinoos “I Wanna Be Your Boyfriend”.

Pusdienu jautājums!

Dienas skrien kopā ar laiku visu ņemot sev līdzi. Šodien parunāsim par tādu lietu, kā pusdienu pārtraukums. Bieži neiznāk pat to runāt, bet gan sagaidīt :) tad nu apsātstīšu problēmas ap šo lietu. skāde ir tā ka nezinu tuvākās ēdnīcas, tāpēc dodos uz tuvo Pilsētas Pasāžu. un tad nu ir vairāks iespējas, no kurām gan esmu tikai izmantojis divas. Leišu Maksima un kaut kāds burger-restorāns. teikšu atklāti abos ir sūdaini. tajā braļuku veicī ir super lēna kases darbība, vienkārši flegmas tās kasieres/kasieri. par ēdienu nerunāsim. bet parunāsim par to burgera ēdienu. tas nu toč ir kaut kāds murgs. tā kā Rīgā esmu pietiekami iepazinis līdzīgus iestādījumus tad varu sacīt, ka šis ir bijis vissūnainākais. pirmkārt, nava tādu loģisku komplektu, kurā būtu kartupeļi frī, burgers un dzēriens, bet tā vietā nācās iegādāties bērnu komplektu un vēl par salīdzinoši augstu cenu. otrkārt frī bija ļoti prasti, tikai ar sāli apkaisīti, un par burgeru nerunājot. likās ka sastāvdaļas iepirktas Maksimā vai sazin kur. gaļa veinkārši bij tāda, ko otrreiz labāk neēst, un nekas cits bez kečupa un majonēzes tur nebija. tātad verdikts par pieredzēto, būtu tāds, ka pusdienu jautājums paliek atklāts un labs risinājums meklēts!

Darbs pt1 : kodi

Šodien nedaudz parunāsim par darbu un saistītām lietām, gan jau ka garlaicīgi bet ko darīt. tad no no nedēļas sākuma esmu pabijis nu jau kādos 6 objektos, vienā pats visu laiku pavadīju pie tahimetra Leica(neliels info). nu jo iekš uzņēmuma ir pārsvarā ir Leica štrumi (profu slengā instruments). pagaidām gan ir problēmas ar to ka nu es vēl nezinu tos kodus kā kodē objektus, piemēram, ceļu, stabu, krūmus u.t.l. Toties daļu no kodas esmu aguvis, tas attiecas uz līniju kodēšanu, jo tur ir vienkārši: objektus kodē ar divciparu skaitli, bet ja kodē līniju, tad galā pievieno 11. vēl ir viena procedūra, ko izmanto, lai topenēs (profu slengs vādam topogrāfijas plāns) apzīmētu kokus, nu tur ir nedaudz sarežģītāk tāpēc tuvāk neapskaidrošu. vajadzētu apskaidrot ko nozīmē kodēt un visa šī procedūra kam domāta. nu tas ir tā, kad notiek mērīšana un tad ir atmērītie punkti un tad katram punktam ir daudz dažādu paramatru, koordinātes, ja tās vajag iegūt, tad ir leņķi ( vertikālais un horizontālais) tad augstums ( attiecībā pret kādu augstuma atzīmi, piem., jūras līmeni) un tai skaitā nosaukums un kods. no skolas bija iesēdies tā, ka skolas praksē mēs punktus nekodējām, bet visiem cītīgi rakstījām nosaukumiņus, piemēram, sturis1, sturis2 u.t.t., bet te kā mērnieki dara, viņi nečakarējas ar nosaukumiem un visi punkti ir skaitļi secīgi pēc mērījumu skaita, 1,2,3,4,…,n nu cik nu vajag ( šodien vienai topenei, piemēram, bija kādi pāri 500 ) un tad nu visa punktu atpazīšana notiek ar kodiem. jo tos kodus jau tālāk lieto dators. datu apstrādā ar programmu “Micro Station” (mikrostacijas info). tad nu uzreiz programma šos kodus atpazīst un jau iekrāso līnijas attiecīgā krāsā un pieliek apzīmējumus. tad nu tā kā šobrīd liekas par kodiem būtu kas pasacīts.

darbs

Varu lepni paziņot, ka jau kādu laiciņu darbojos metrumā . Šo vasaru esmu nolēmis nevis nopelnīt to naudu(nē nu ar labdarību ar nenodarbojos pret darba devējiem), bet gan nopelnīt pieredzi. Jau nu esmu apguvis pāris fīčas, ko neiemācījos skolas laikā un kas pavasara praksē skolā dotu baigos rezultātus, jo mums tur viss bija baigi ar pirkstiem izvilkts. no šī viedokļa skatoties ir žēl to kursa biedru, kuri piemēram šai daļai atmet ar roku un dara pavisam ko nesaistītu ar to lauciņu kuru studē. tik tiešām tāda daļa pieredzes iet secen. turpinot aisākto darba saistību ar mācībām un praksēm, tad nu kaut arī specializējušies kādā specializētā nosliecē, tomēr, tā ir pieredze, kas man šovasar ir primārais! nu ko tad var gribēt no pirmā kursa?! kalnus vēl nevar gāzt un joprojām vēl nezin kas ir kas un kā. bet nu vispār jau rezultātus par vasaras darbiem varēs savilkt vairāk vai mazāk ap to laiku, kad atkal sāksies skola un tad jau katram būs ko stāstīt! Tuvāk par fīčām, ko esmu apguvis parunāšu citu dienu, bet tagad pareklamēšu savu blogu iekš dr.lv

a un ja kāds zin kādu programmu ar ko var apdeitot savu wordpress blogu, neieejot kādā interneta pārlūkprogrammā lai dod man ziņu kas uz kā!(vairāk fuzzy`am domāts :P )

Dubļi

Lietus joprojām mērcē mūsu matus un lietussargus labākos. Vienbrīd pārņēma sajūta, ka u vajadzēja būt Jāņiem, jo līst taču kā pa Jāņiem, bet tomēr bija vien labi, ka līt sāka tieši pēc lielajiem svētkiem un katrs dabūja palustēties kā pašam tīk. Nezinu vai tas ir lietus ietekmē vai vienkārši dziļākā personības iekšienē meklējama problēma, ka pēdējās dienās ir panesusies mīla uz Blues mūziku. Uz “Bībiju” a.k.a. B.B. King , latviešu apvienība D11. Nu tā kā ir sākušās lielās medības pēc naudas un kāda pieejama ģitāras kombja, tajā pašā laikā mācoties uz ģitāras blūza gammas, scales un visādus licks!

ikdienas draza

Apsveicam, vecmamma laimīgi ir mājās. Jau otro dienu pavadot Rīgas sarptautiskajā laidostā pie atlidošanas termināļa 1 pārņem tāda tramības sajūta. Kā citādāk vecamma nomaldījusies un nokavējusi lidmašīnas laikapstākļu dēļ. Vēl vairāk, čemodāni nomaldījušies jau ASV. trakums. Vispār lieta ļoti priecīga, jo nu pasaule ir apskatīta, pat vairāk nekā vajag. Lai uzskatāmāk, sastādīšu shēmu. Plānotais brauciens ( Saginava -> Čikāga -> Varšava -> Rīga), veikatais brauciens ( Saginava -> Čikāga -> Varšava -> Stakhalma -> Rīga). It kā nekas traks, bet savā tomēr visa tā neizpratne un tajā vecumā valodu barjera tomēr dara savu. Vispārējais verdikts par attieksmi nemaz neatšķiras no jau sen zināmā, ka tomēr attieksme pret cilvēkiem visur citur pasaulē ir daudz labāka, laipnāka un cilvēcīgāka, nekā pie mums pašiem, kur var 30 minūtēs divreiz salekties ar kādu personāla daļu.

Otra gaišākā lieta, varbūt ir tā, ka nu es esmu vairāk vai mazāk, drīzāk vairāk, kļuvis par automobīļa īpašnieku par baltu velti. Bet tikai kāda automobīļa. Tas ir 1986. gada Ford Sierra.  No uzskaites noņemts un garažā izturēts jau gadus sešus. Daudz nekas izņemot vērienīgu putekļu kārtu un vēl citādu ietu nav noticies. Par tehnisko stāvokli vēl varētu ziņot vakarā, ja nelīs lietus un būs rocība aibraukt un piekalt to dzelzi. nu ja ne, tad vajadzēs pārdot pa pārsimts latiem, kādam uzpircējam, skatoties pēc ss.lv cenas.