Domāju, sēdēdams pie avērta loga. skaots miglā. vai visu vienmēr vajag zināt? es domāju šeit par tādām abstraktām leitām. labi, ja gribat tā primitīvi, tad piemeŗs būtu šāds: vai atkalināta pornogrāfija ir vilinošāka nekā liega erotika pasniegta ar glanci? un šeit var daudz domāt piemēru. vai mīlestība būtu tik pat burvīga, ja ir sīkumos zināms, kāpēc cilvēks otru mīl? vai tad vispār mēs dzīvotu, ja būtu atklāts noslēpums par dzīves jēgu, par to ko sevī nesam? šādi var runāt ilgi, tas gan. nākotnes zināšanas tēmai nemaz nepieskaroties.
ja nu kāds sāk domāt par ši raksta napieciešamību, tad varu pateikt vienu, ka tas veltīts tam, lai negaidītu kādu lielo domu, kuru pavēstīt savā blogā kas liktu pasaulei griezties citādāk. vajag vienkārši mēģināt atklāt savas domas. nav jau viegli tās uzlitk uz papīra. lai šis būtu tā kā mans atgādīnajums pašam, varbūt arī kādam citam.
2 komentāri
Decembris 17, 2007 plkst. 5:33 priekšpusdienā
Yup. Attaisno bloga virsrakstu. Un nepavisam ne negatīvā nozīmē (kā skricelis – bezvērtīgs).
Drīzāk gan tādā domu lidojuma ziņā.
Decembris 30, 2007 plkst. 8:03 pēcpusdienā
Ja tu tā saki, pārāk skaidra šķiet atbilde – nevajag zināt, vajag just. Laikam labi būsi pateicis, paldies tev par to!