Diezgan pamanāma tendence mūsdienās ir mūzikas klausīšanās ar austiņām. Šo parādību veicina un ļoti izplatīja tieši mūsu lielie draugi – mobīlie telefoni. palielinot funkcionalitāti telefoniem, tajos tika iebūvēts radio uztvērējs vai mp3 atskaņotājs un lai to varētu klausīties vajadzīgas austiņas. taču nejau telefoni vien viesa popularitāti. Lielāks apvērsums bija tad, kad sāka masveidīgi un cenā pieejami parādīties mp3 atskaņotāji. Sabiedrība, ja tā var teikt, apausojās. manuprāt, problēma rodas, tad kad lietotājs salādējis savā atskaņotājā, viņaprāt, pašu modernāko mūziku, un vilinājums ir tik liels, ka draugu pulkā runājot un socializējoties sabiedrībā joprojām paturot vienā ausī skanošo mūziku. iespējams iepriekš esmu to apspriedis vai citādi paudis savu viedokli par to, ka runāšana un komunicēšana ar citiem cilvēkiem brīdī, kad tev ausīs ir šis austiņas, ir nepieklājīga. tas bija nedaudz par vēsturi un par problēmu. rekur ir kāds interesants risinājums, kas man ienāca prātā.
Risinājums savā ziņā ir absudrs un uzjautrinoš. Kāpēc gan pārstāt klausīties sev tik tuvo mūziku un atgriezties trokšņainajā pasaulē? nē, taču lai apmainītos ar informāciju runāšana nav nepieciešama. es piedāvāju visiem iemācītes zīmju valodu. tam būtu vairāki plusi. piemēram, cilvēki iemācītos komunicēties ar tiem, kuri citādāk sazināties nevar, nebūtu jāpārstāj klausīties tik ļoti iemīļotā mūzika. īpaši pozitīvi tas varbūt nav, jo atkal tie cilvēki, kuri patiešām ir kurlmēmi, varētu to uzskatīt par zaimošanu vai izsmiešanu. tas gan diez vai būtu korekti, taču tāda situācija varētu vaidoties.
Tad nu visai interesantai, absurdai problēmai, kura tāda varbūt nemaz nav, ir tāds pats absurds risinājums.
2 komentāri
Septembris 20, 2007 plkst. 7:15 pēcpusdienā
Pēdējā rindkopa +.
Ironija jau patīkama
Septembris 24, 2007 plkst. 8:22 pēcpusdienā
ironija ir patīkama vienmēr :)